J.Āboliņš norāda, ka kā jurists kūrējis apmēram trešo daļu no visām Latvijā pasludinātajām maksātnespējas lietām. No viņa sagatavotajiem 110 maksātnespējas pieteikumiem noraidīti tikai četri, jeb 4-5%. “Likumā ir nosacījumi, kad maksātnespējas procesu var izbeigt. Piemēram, vienā gadījumā maksātnespējīgais bija pārdevis savu mantu, bet nebija norēķinājies ar kreditoriem. Taču arī šis cilvēks pēc trīs gadiem var atkārtoti pieteikt maksātnespēju,” uzsver J.Āboliņš.

Zīmīgi, ka pēdējos divos mēnešos fiziskām personām pasludināto maksātnespējas lietu skaits pārsniedzis juridisko personu maksātnespējas lietu skaitu. “Tas nozīmē, ka juridiskām personām problēmas ar maksātnespēju vairāk vai mazāk sāk atrisināties, bet fiziskām personām turpina pieaugt,” skaidro J.Āboliņš. Turklāt, ja līdz šim par maksātnespējas lietu paradīzi uzskatīta Ogre, tad pēdējā laikā tās arvien biežāk pasludina galvaspilsētā – visvairāk Vidzemes priekšpilsētā, Latgales priekšpilsētā un Rīgas rajonā.

“Cilvēki sāk izjust to, ka pēc izmaiņām likumdošanā maksātnespēja kļuvusi daudz pieejamāka. Likums reāli darbojas. Ja agrāk teica, ka maksātnespēja domāta biezajiem, tad šobrīd maksātnespējīgo klāsts ir ļoti plašs, ieskaitot skolotājus, mediķus un policistus. Noraidīto maksātnespējas lietu skaits ir ļoti mazs,” stāsta J.Āboliņš.

J.Āboliņš gan atzīst, ka bankas attiecībās ar kredītņēmējiem pēdējā laikā kļūst agresīvākas un savus klientus arvien biežāk traucē arī par nelieliem maksājumu kavējumiem. Nopietnās finansiālās grūtībās nonāk arvien vairāk cilvēku, kas vēl nesen spēja kārtot savas saistības. J.Āboliņš viņus aicina nepadoties, bet izņemt izziņas no VSAA un doties pie jurista – maksātnespējas konsultanta.

Bankām pakāpeniski atsākot kreditēšanu, Kredītņēmēju asociācija turpina cīņu arī par turpmākām izmaiņām likumdošanā. “Uzskatām, ka vajadzētu būt izmaiņām pēc Amerikas principa. Lai banka aizdod tikai 70% no ķīlas vērtības, bet, ja aizņēmējs nespēj maksāt, tad banka savāc īpašumu un ar to aizņēmēja saistības beidzas. Tāpat vēlamies panākt, lai uz parādnieku un tā apgādībā esošām personām pēc parāda daļas nomaksas ik mēnesi paliktu vismaz 200 lati jeb ienākums minimālās darba algas apmērā,” tā J.Āboliņš, gan atzīstot, ka pēc pēdējām izmaiņām Maksātnespējas likumā nemana nekādu progresu pārrunās ar likumdevēju.